Bērzs


Bērzs (latīniski: Betula)

Bērzs ir vasarzaļš vienmājas koks, kura slaido stumbru klāj miza jeb tāss, kas daudzām bērza sugām ir baltā krāsā. Bērza lapas ir veselas vai daivainas, ar zobainu malu un izvietotas pamīšus. Latvijā visbiežāk sastopams ir āra jeb kārpainais bērzs, kura augstums var sasniegt līdz pat 35 metrus, bet vecums – 150 gadus.

Ziedi: Bērzi zied reizē ar lapu plaukšanu. No sievišķajiem ziediem veidojas sēklu spurdzes, pašas sēklas ienākas jūlija beigās, augusta sākumā.

Augšanas vietas: Bērzi ir ātraudzīgi, gaismas prasīgi, bet izturīgi. Labi aug irdenās, vienmērīgi mitrās un trūdvielām bagātās augsnēs, bet labi panes arī sausas augsnes.

Izmantojums: Saimnieciski bērzu plaši izmanto gan apaļā, gan sazāģētā veidā, arī finiera ražošanā un kā papīrmalku. No bērza koksnes izgatavo mēbeles, saimniecības priekšmetus, instrumentu rokturus un atspoles.

Ticējumi:

  • Ja ziemā bērziem zari ir sarkani, tad sagaidāms vējputenis.
  • Bērza malka jācērt vecā mēnesī, tad ātri izkalst un labi deg.
  • Ja bērziem lapas stipri robotas, tad ziemā būs  lielas sniega kupenas.