Ozols


Ozols (Quercus Robur)

Ozols ir vasarzaļš dižskābāržu dzimtas ģints koks ar taisnu stumbru, ļoti spēcīgu sakņu sistēmu, plašu vainagu un resniem zariem. Miza jauniem kokiem ir gluda un samērā plāna, vēlāk veidojas kreve. Lapas ir biezas, ādainas un īsu kātu. Latvijā ozols var sasniegt līdz pat 40 metru augstumu un 9 metru apkārtmēru.

Ziedi un zīles: Ozols zied maijā, reizē ar lapu plaukšanu,  vēlāk veidojot augli – gaiši brūnu zīli jeb riekstu, ko ietver bļodiņa. Zīles nogatavojas septembrī, oktobrī un tūlīt nobirst.

Augšanas vietas: Ozols labi aug auglīgās, irdenās smilšmāla un kaļķainās augsnēs, kur var sasniegt pat 1000 gadu vecumu. Ozols jaunībā pacieš apēnojumu, vēlāk ir gaismas prasīgs. Sānu apēnojums un galotnes pilnīgs apgaismojums veicina atzarošanos un augšanu garumā.

Izmantojums: Saimnieciski ozolu var izmantot gan būvmateriāliem, gan mēbeļrūpniecībā, mucu izgatavošanā un pat vagonu mašīnbūvē.

Ticējums

  • Ja ozols izplaukst maija mēnesī, tad gaidāma audzelīga un jauka vasara.