Priede


Priede (latīniski: Pinus sylvestris)

Priede ir mūžzaļš kailsēkļu ģints koks ar taisnu, slaidu, bezzarainu stumbru un spēcīgu un dziļu sakņu sistēmu. Priedes augstums var sasniegt 40 metrus un tā var augt pat 300 gadus. Pēc 10 – 15 gadiem stumbra lejasdaļā izveidojas tumši brūna kreves miza, bet augšdaļā – sarkanbrūna plēkšņaina miza. Priedes skujas pie dzinuma sakopotas pa divām, tās ir zaļā krāsā un ap 3-7 centimetrus garas. Pie koka turas 3 – 4 gadus.

Ziedi un čiekuri. Priedes zied maijā, jūnija sākumā, un sēklas nogatavojas nākamā gada oktobrī, pārziemojot čiekuros. Priežu sēklas ir raibas, 3-4 milimetrus garas un izbirst pavasarī – aprīlī, maijā.

Augšanas vietas. Priedes spēj augt gan nabadzīgās smiltīs, gan slapjās un purvainās augsnēs. Auglīgās lauksaimniecības augsnēs tā izaug zaraina, ar seklāku sakņu sistēmu, taču atšķirībā no eglēm, priedes ir izteiktas saulmīles un citu koku apēnojums ir traucējošs.

Izmantojums. Priedi var izmantot tikpat plaši kā egli: apaļā veidā stabiem, mastiem un celtniecības materiāliem, kā arī finiera iegūšanai un zāģmateriāliem, savukārt koksni izmanto celulozes rūpniecībā, šķiedru un skaidu plātņu ražošanā.

Ticējumi

  • Kad rudenī priedēm birst skujas vecā mēnesī, tad nākamā vecā mēnesī snigs sniegs.
  • Ja būs lietus, tad priedēm miza paliek sarkanāka; ja drīz būs labs laiks, tad miza priedēm paliek dabiska.
  • Ja priedes ziemā smagi šņāc, tad būs atkusnis.